RIGA – FORUM Jauna Pilsēta Senajos Mūros: Mājokļu Būvniecība2005.g. 21. oktobris 2005.g. 3. – 4. novembris Nobeiguma Preses – Relīze

  • Sākums
  • zinu_arhivs
  • RIGA – FORUM Jauna Pilsēta Senajos Mūros: Mājokļu Būvniecība2005.g. 21. oktobris 2005.g. 3. – 4. novembris Nobeiguma Preses – Relīze

2005. gada 21. oktobrī un 3. – 4. novembrī norisinājās Rīgas Forums. Pasākumu organizēja Rīgas Menedžeru Skola sadarbībā ar Rīgas Domes pilsētas attīstības departamentu. Šī gada tēma – „Efektīva pilsētas attīstība: jauno un sociālo mājokļu būvniecība”. Rīgas Foruma ietvaros šogad tika organizēti sekojoši pasākumi:

21. oktobrī viesnīcā Radisson SAS Daugava notika 4. starptautiskā konference “Jauna pilsēta senajos mūros. Mājokļu būvniecība”. Četru gada laikā konference ir kļuvusi par nozīmīgu pasākumu Rīgas pilsētas attīstībā. Tās laikā dažādu valstu pilsētvides eksperti un uzņēmēji sniedza rekomendācijas un prognozes attiecībā uz sociāli – ekonomisko pilsētas un mājokļu attīstību ES un Baltijas valstīs.

Konferences darbība notika:

Plenārsēdēs:             1. Ekonomiskā attīstība un mājokļu būvniecības dinamika Eiropas pilsētās

                                     2. Efektīva mājokļu problēmu risināšana           

Darba grupās:           1. Sociālo mājokļu un objektu būvniecība

                                     2. Valsts un privātā partnerība (VPP) būvniecībā, renovācijā un objektu

                                     ekspluatācijā

Konferences mērķis – veicināt līdzsvarotu pilsētas attīstību, stimulēt kontaktus starp dažādu Eiropas pilsētu municipalitātēm, privātuzņēmumiem un pašvaldību pārstāvjiem.

Kopumā konferencē piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku, tajā skaitā pilsētas vadītāji, pilsētattīstības un vides eksperti, politiķi, uzņēmēji, banku un apdrošināšanas kompāniju speciālisti, juristi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Ungārijas, Lielbritānijas, Vācijas, Zviedrijas, Somijas un Šveices.

Cik dinamiski attīstās mājokļu būvniecība Eiropā? Ar mājokļu sektora attīstības tendencēm un prioritātēm Eiropas pilsētās konferences dalībniekus iepazīstināja ANO Eiropas Ekonomikas komisijas eksperte Christina von Schweinichen, Zviedrijas nekustamā īpašuma īpašnieku apvienības delegācijas vadītājs Anders Mattsson, Eurocities mājokļu būvniecības darba grupas priekšsēdētājs, projektu vadītājs un arhitekts no Somijas Jussi Kautto, Stirlingas Universitātes mājokļu departamenta vecākā eksperte Маry Taylor.

 Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters sagatavojaziņojumupar Rīgas pilsētas mājokļu būvniecības programmu pilsētas attīstības kontekstā. Savukārt,LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša pievērsās jautājumiem par mājokļu politikas pamatnostādnēm un mājokļu valsts atbalsta instrumentiem Latvijā. Kā izveidot augstas kvalitātes vidi, būvējot jaunus mājokļus un kā samazināt negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi? Ar konferences dalībniekiem pieredzē šo jautājumu risināšanā Latvijā dalījās Rīgas pilsētas attīstības departamenta ainavu arhitektūras nodaļas vadītājas p.i. galvenā ainavu arhitekte Daiga Veinberga. Lielu interesi dalībniekos izraisīja ziņojums „Aktuālas problēmas nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanā valsts un pašvaldībasvajadzībām Rīgā un to ietekme uz investīciju projektiem”,kuru prezentējakompānijas „NIRA Fonds” rīkotājdirektors Vadims Markovs.  

Starptautisko mājokļu fondu un hipotekārās kreditēšanas asociācijas pirmais viceprezidents Valerijs Kazeikins un Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala Nekustamā īpašuma asociācijas prezidents Pavels Štepans uzstāšanās laikā dalījās pieredzē par šādiem jautājumiem: Kā izveidot efektīvu sistēmu mājokļu problēmas risināšanai? Sociālie un psiholoģiskie pilsētas būvniecības aspekti: kā sasniegt līdzsvaru starp iedzīvotāju, privāto investoru un pilsētas interesēm?

Konferencē iepazīstināja ne tikai ar Latvijas, bet arī ar Igaunijas un Lietuvas mājokļu būvniecības programmām. Lietuvas Republikas Vides ministrijas būvniecības un īpašuma departamenta direktores vietnieks Vitautas Jonaitis iezīmēja faktorus, kas ietekmē mājokļu stratēģiju un programmas Lietuvā. Tallinas pilsētas domes dzīvokļu pārvaldes direktora vietnieks Priit Partelpoeg analizēja iespējamos attīstības virzienus Tallinas mājokļu politikā tuvākajā nākotnē.

Izteikta konferences dalībnieku ieinteresētība tika izrādīta darba grupai, kas aplūkoja „Valsts un privāto partnerību (VPP) būvniecībā, renovācijā un objektu ekspluatācijā”. Ar kādām problēmām saskaras investori, un kādi faktori veicina VPP projektu realizāciju? Savus viedokļus par līdzīgām tēmām izteica LR Ekonomikasministrijas, Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta koncesiju nodaļas vadītājs Andris Pārups, Rīgas domes īpašuma departamenta direktore Dagnija Kalniņa, Latvijas Valstiskās un privātās partnerības asociācijas prezidents, kompānijas „Eiroholdings” viceprezidents Jānis Krūmiņš, Kompānijas „Hanner” valdes priekšsēdētājs, Lietuvas Nekustamā īpašuma attīstītāju asociācijas viceprezidents Arvīdas Avulis, Kompānijas „Arco Vara AS” ģenerāldirektors Viljar Arakas, Kompānijas „Sorainen Law Offices” partneris Ģirts Rūda, Latvijas investīciju un attīstības aģentūras publiskā sektora nodaļas direktore Andra Feldmane, SIA „Daugavas Zaļā Pilsēta” pārstāvis Uldis Osis.

Ziņotāji un konferences dalībnieki savos ziņojumos un diskusijās atzīmēja, ka pieejamo mājokļu tirgus izveide ir viena no valsts sociāli – ekonomiskās politikas prioritātēm tuvākajos gados. Kvalitatīvu mājokļu esamība nodrošina ne tikai komfortablus dzīvošanas apstākļus, bet arī ekonomisko stabilitāti un drošību. Mājokļa iegādes, būvniecības un nomas iespējas stimulē pilsoņus efektīvi strādāt, veido attiecības ar valsti, jo tieši valsts ir konstitucionālo pilsoņu tiesību garants mājokļa iegādē.

Konferences darba gaitā tika sekmēta ES un Baltijas reģiona valstu pozitīvās pieredzes apmaiņa jautājumos, kas skar mājokļu tirgus attīstību.

Jauniešu konferences un projektu konkurss „Jauna pilsēta senajos mūros” notika 3. – 4. novembrī Biznesa augstskolas „Turība” zālē.

Konferences tematika ir izvēlēta, lai vērstu jaunatnes uzmanību un aicinātu diskutēt par jauniešu lomu, nepieciešamību un iespējām iesaistīties dažādos pilsoniskās sabiedrības procesos, kā arī pilsētas attīstības un dzīves vides uzlabošanā, it īpaši pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

Konferencē piedalījās 117 skolnieku un pasniedzēju no dažādiem Latvijas reģioniem - Daugavpils, Dzērbenes, Saulkrastiem, Saldus, Jelgavas, Liepājas, Rīgas, kā arī eksperti no Rumānijas, Īrijas, Austrijas un Somijas.

Konferenci atklāja:

Baiba Vārna – Rīgas Domes izglītības, jaunatnes un sporta departamenta jaunatnes virziena galvenā speciāliste,

Jānis Asaris- Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieks,

Ēriks LeitisVides ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

Konferences viesi ievadrunā pieminēja mājokļu problēmu sociāli – politisko un ekonomisko nozīmi jebkura Latvijas pilsoņa dzīvē un aicināja konferences dalībniekus būt aktīviem un iesaistīties pilsoniskās sabiedrības veidošanā jau tagad.

Konferences turpinājumā jauniešiem bija iespēja piedalīties interaktīvajā lomu spēlē „Eiropas nākotnes pilsēta”. Spēle jauniešus rosināja atklāt un atzīt sevi par šīs vides veidotājiem un aktīviem lietotājiem. Pieņemot lēmumus, ikvienam no mums ir jāapzinās, kā tas ietekmēs ne tikai mūsu dzīvi, bet arī apkārtējo vidi.

Konferences otrajā dienā norisinājās jauniešu projektu konkurss. Darba grupās tika prezentēti projekti, kas ,galvenokārt, saistīti ar vides kvalitātes, pilsoniskās sabiedrības veidošanu, starpkultūru komunikāciju un vēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Projektus vērtēja gan pieaicinātie minēto jomu eksperti un profesionāļi, gan arī konferences dalībnieki.

Jauniešu un skolotāju uzmanībai tika piedāvāts arī starpkultūru komunikāciju seminārs, kuru vadīja ārzemju eksperti no Austrijas un Īrijas.

Diskusijas jauniešu konferencē liecināja par to, ka jaunā paaudze saprot, ka cilvēka darbība pārveido apkārtējo vidi, nodrošina atsevišķa indivīda, kā arī visas sabiedrības vajadzības, un tādēļ tai ir jābūt sociāli taisnīgai un ekoloģiski efektīvai.